Skaidras naudas uzrādīšana maksās

Dienas bizness Nr.16 (4182)

No maksas par nulles deklarācijā noteikto skaidras ieskaitīšanu var izvairīties, bet naudas izņemšana bez maksas nav iespējama. Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums paredz, ka Latvijas iedzīvotāji šogad 1.jūnijā banku kontos iemaksās skaidras naudas uzkrājumus, kas pārsniedz desmit tūkstošus latu. Līdzekļi jāieskaita līdz 1. jūnija pulksten 24 un jāsaglabā tur vismaz līdz 2. jūnija pulksten 00.05.

Par sākumdeklarēšanā prasīto skaidras naudas ieskaitīšanu komisija nav jāmaksā, ja līdzekļi tiek noguldīti termiņnoguldījumos vai krājkontos. No komisijas maksām iespējams izvairīties, izmantojot naudas iemaksas bankomātus (ATM), ko piedāvā sešas bankas, turklāt lielākā daļa banku piedāvā skaidras naudas iemaksu kontā bez maksas. Atsevišķas kredītiestādes gan ir noteikušas iemaksājamās summas ierobežojumu (limits iemaksai dienā), bet trīs bankās ir jāmaksā komisijas maksa no 0,3 latiem līdz 0,01-0,05% no summas, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas veiktais pētījums.

Līdzekļu izņemšana banku filiālēs gan ir maksas pakalpojums - dažās bankās bez maksas iespējams izņemt vien piecus latus.

DB jau rakstīja, ka saistībā ar skaidras naudas ieskaitīšanu banku kontos bijis daudz neskaidrību, tostarp par banku komisijas maksu un to, ko darīt, ja no 2011. gada 31. decembra, kad iedzīvotājiem jāfiksē savs mantiskais stāvoklis, līdz jūnijam uzkrātie līdzekļi iztērēti.

Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie fizisko personu skaidras naudas uzkrājumu iemaksas kontā kredītiestādē kārtības noteikumi paredz, ka uzkrājumi būs jāiemaksā vienā vai vairākos kontos vienā vai vairākās Latvijas vai ārvalsts kredītiestādēs. Nauda jāiemaksā latos vai attiecīgajā ārvalsts valūtā vienā vai vairākos maksājumos. Līdzekļi ārvalstu valūtās latos būs jāpārvērtē atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam 2011. gada 31. decembrī vai izmantojot Financial Times publicētos attiecīgo ārvalstu valūtu kursus attiecībā pret eiro.

FM pieļauj, ka iedzīvotāju uzkrājumi laikā no pērnā gada nogales var sarukt. Tādā gadījumā jūnijā bankas kontā jāieskaita uzkrājumi, kas palikuši un pārsniedz desmit tūkstošus latu. Ja uzkrājumi vairs nepārsniedz šo summu, tie bankas kontā nav jāieskaita.

Noteikumi par skaidras naudas iemaksu nav tie neskaidrākie - tehniski vērtējot, tie ir diezgan plaši, DB vērtē zvērināts advokāts Jānis Zelmenis. Vienlaikus esot svarīgi saprast, ka nav jāizvēlas starp divām lietām - nest naudu uz banku vai iet cietumā.

«Nav doma - ja kāda vecmāmiņa Latgalē sakrājusi 11 tūkstošus latu un tagad tos neieskaitīs bankas kontā, nākamajā rītā klāt būs policija un naudu konfiscēs,» viņš skaidro. Savukārt pēc tam, laižot līdzekļus apgrozībā, valstij gan var rasties jautājumi par to izcelsmi, taču, ja tie sakrāti likumīgi, ikviens varot tos glabāt kur un kā vēlas.

J. Zelmenis atzina, ka konceptuāli nepiekrīt tam, ka šāda stingrāka kontrole dos lielu ieguldījumu sabiedrības labā. Skaidra nauda ir privātīpašuma izpausme, un vēlme to ierobežot var vienkārši nokaitināt cilvēkus, tā J. Zelmenis.

Noteikumu projektu par skaidras naudas iemaksu banku kontos pirmdien skatīs Ministru kabineta komiteja. Plānots, ka noteikumi jāpieņem līdz 1. februārim.